top of page

Mūsu stāsts. Locu Sala iekšā un ārā.

Mūsu dzimtas senči savulaik dzīvoja Latgales teritorijā, un mans tēvs Oskars Zablockis vienmēr sapņoja par māju šajās vietās, lai viņa bērni un mazbērni varētu pavadīt laiku pie dabas, sajust savu saikni ar Dzimteni, dzīvniekus un neaizmirstiet to saknes. Rāznas ezera apkaimē, Rūkmaņu ciemā dzimušās un uzaugušās mammas dzimtenei viņš meklējis māju tuvāk - taču nekas piemērots netika atrasts. Un mans vectēvs no mātes puses ir dzimis un audzis Antonovkas saimniecībā Aglonas novadā, pēc tam pārcēlies uz Rīgu, strādājis VEF, tur iepazinies ar vecmammu un nodzīvojis savu dzīvi. Viņi bieži devās vasaras brīvdienās uz Latgali, un doma atgriezties lauku dzīvē viņus nepameta.


2002. gadā tēvs nolēma viņiem uzcelt māju Antonovkas saimniecības ģimenes zemē, viņi uzlika pirti, izraka dīķi. Mani vecvecāki pārcēlās uz turieni, un mēs ar māsu tur pavadījām bezrūpīgākās un zemnieciskākās vasaras brīvdienas. Tad mans tēvs nolēma, ka šai vietai nav pietiekami daudz ūdens - lai aizietu uz ezeru un peldētu, mums bija jābrauc. Sākās jaunas zemes meklējumi, likās, ka mūs gaidīja gleznainākā ezera ieskautā pussala Carmaņa dabas parkā. Tā 2006. gada sākumā zeme tika iegādāta, un līdz gada beigām sākās jaunas mājas celtniecība vecvecākiem. Blakus tagadējai mājai "Jumis" atradās sena pamesta bijušo iedzīvotāju māja, kuras pamati tagad kalpo kā puķu dobe, un saglabājies vēsturiskais pagrabs. Līdz 2007. gada vasaras beigām tika uzcelta māja “Jumis”, pirts, malkas šķūnīši (tagad “Ūsiņa”) un stallis dzīvniekiem. Tad sākās galvenās kungu mājas celtniecība kalnā.


Kā radās vārds Locu Sala?


Saskaņā ar leģendu 19. gadsimta vidū netālu no mūsu pašreizējā kompleksa teritorijas dzīvoja jauns vīrietis. Viņš devās strādāt uz Norvēģiju, strādāja tur par jūrnieku, kļuva par pilotu. Nostrādājis 40 gadus un uzkrājis lielu summu, apmierināts tikai ar pieticīgajām dzīves vajadzībām uz kuģa, viņš atgriezās dzimtenē. Viņš nopirka zemi no pussalas līdz Dubnas upei (ap 100 hektāru) un izdalīja, šķiet, pēc neskaidra principa, parastajiem cilvēkiem. No latviešu valodas ‘locis’ tulkots kā pilots. Iespējams, tāpēc mūsu zemi vēsturiski sauca par Loci. Un mēs šim nosaukumam piešķīrām mazliet romantiku, Locu Sala = “pilotu sala”. Šo cilvēku sauca Oskars Zavatskis. Šis ir tik pārsteidzošs stāsts!


Saimniecības pastāvēšanas laikā esam sadzīvojuši ar lielu skaitu dažādu dzīvnieku: tītariem, Indijas skrejošajām pīlēm, dažādām vistām – gaļas un dējējvistām, trušiem, pērļu vistām, buļļiem, kazām un bitēm. Protams, mūsu muižas galvenie iemītnieki ir aitas. No ekofermas ņemam jaunus jērus, tie ir tīrasiņu Latvijas melngalvju jēri. Šķirne ir diezgan veca, vietēja. Iepērkam arī graudus no biosaimniecības, pēc tam savās dzirnavās šos graudus efējam un sajaucam ar dažāda veida graudiem: miežiem, auzām, kviešiem, zirņiem. Tādā veidā mēs veidojam savu kombi, lai pabarotu savas aitas. Dzīvnieki to ļoti labi uzsūc, tie labi aug. Katru nedēļu mainām viņiem ganības, dzīvnieki dzīvo bez stresa. Tāpēc gaļa ir ļoti mīksta, tīra un garšīga.


Mūsu īpašums atrodas Krāslavas novadā, kas ir ezeru skaita ziņā bagātākais novads Latvijā. Loču sala ietilpst Karmaņa dabas parkā, mūsu teritorijā 60 hektāru platībā un ezerā ir daudz aizsargājamo floras un faunas sugu, kā arī biotopu. Regulāri un efektīvi pļaujam, lai attīstītu retu zālāju un augu augšanu, kā arī saglabātu mazo grauzēju, putnu un trušu populāciju. Zeme netiek apstrādāta un nav laista ar nekādiem ķīmiskiem savienojumiem, tikai ūdeni. Līdz ar to biotopi mūsu zemē aug labi, šobrīd tie aizņem apmēram 12 hektārus no visas teritorijas. Tas arī runā par mūsu labvēlīgo ekoloģisko situāciju. Aug melnalksnis, kas mūsdienās tiek uzskatīts arī par aizsargājamo koku Eiropā, osis, ozols, kļava, apse. Lielāko daļu mežu klāj lapu koki, kas veicina milzīgu skābekļa daudzumu.


Visas mājas celtas no ekoloģiska koka, būvniecībā nav izmantota ne līme, ne sintētika. Mājām ir salmu jumti.. 2023. gada rudenī tiks ierīkots saules parks, pie ieejas teritorijā būs redzams, ka šeit tiek ražota saules enerģija. Mums ir arī rezerves barošanas sistēma – ģeneratori avārijas gadījumiem. Ziemā sildāmies ar malku, kuru izvedam no meža, to sakopjot. Malkai netiek cirsts neviens koks, tiek izmantoti tikai nokrituši, nolauzti vai bebru bojāti koki! Cenšamies pēc iespējas uzturēt vidi visaugstākajā līmenī!

5 views

Comments


bottom of page